Stabilizācija, izaugsme un ilgtspēja: nekustamā īpašuma tirgus šodien un “YIT LATVIJA” nākotnes redzējums

Šis gads “YIT LATVIJA” bijis krietni aktīvāks – uzsākta vairāku lielu projektu būvniecība Rīgā, tostarp “Rubīns” Zolitūdē, “Silvas namu” sestā ēka, kā arī “Mārpagalmu” trešā ēka. Savukārt ekspluatācijā nodots “Kaivas kvartāla” otrais nams. Kopumā šobrīd būvniecības stadijā atrodas 360 dzīvokļi, norāda “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Bože.

Šogad redzam arī skaidras pircēju izvēles tendences – pieaug interese par lielākiem mājokļiem, par noteicošu faktoru kļuvusi energoefektivitāte, un klienti daudz rūpīgāk izvērtē apkaimes attīstības potenciālu. Tajā pašā laikā iepriekšējo gadu satricinājumi – it īpaši Covid-19 pandēmijas ietekme un Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā radītie šoki – joprojām ietekmē tirgu, jo daudzi projektēti un iesākti objekti kādu laiku tika atlikti vai “iesaldēti”, kas aizkavēja piedāvājuma atjaunošanos.  

Kopš pagājušā gada Euribor procentlikme ir samazinājusies, un tas jau ir veicinājis tirgus aktivitātes atjaunošanos, kā arī pircēju pārliecību par mājokļu iegādi – īpaši 3 un 4 istabu dzīvokļu segmentā. Šī aktivitāte ir skaidrs signāls, ka tirgus atkopjas, bet pieprasījums šobrīd ir būtiski lielāks nekā piedāvājums. Ja Rīgā optimālā gadā būtu nepieciešami 2500–3000 jaunu dzīvokļu, tirgus spēj nodrošināt tikai aptuveni 1500. 

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nekustamo īpašumu attīstībā Latvijā ir finansējuma pieejamība projekta realizācijas gaitā. Pašreizējā kārtība paredz, ka attīstītāji lielāko daļu finansējuma saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas būtiski ierobežo jaunu projektu uzsākšanu – īpaši reģionos, kur nepieciešama lielāka finansiālā elastība un kur atdeves rādītāji ir zemāki. Tikmēr citās valstīs, piemēram, Polijā un Čehijā attīstītājiem ir iespēja piesaistīt finansējumu jau būvniecības procesā, tā ievērojami paātrinot projektu realizāciju un efektīvāk sabalansējot gan attīstītāja finanšu plūsmu, gan piedāvājumu ar pieprasījumu. 

Šajā ziņā pozitīvs piemērs ir “YIT LATVIJA” pieredze, attīstot “Mārpagalmi” otrā nama projektu kopā ar Čehijas investoriem, dibinot kopuzņēmumu. Šī sadarbība apliecina, ka, izmantojot elastīgus un abpusēji izdevīgus finansēšanas modeļus, iespējams realizēt kvalitatīvus un ekonomiski pamatotus projektus arī sarežģītākos tirgus apstākļos. 

Savukārt, runājot par īres mājokļu attīstību, ir būtiski skaidri nodalīt Rīgas un reģionu situāciju. Galvaspilsētā īres tirgus jau ir salīdzinoši attīstīts – pieejami vairāki tūkstoši dzīvokļu, tostarp arī jaunajiem speciālistiem. Tāpēc īres mājokļu būvniecība ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu Rīgā var radīt nevajadzīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, dublējot jau pieejamo piedāvājumu. Reģionos situācija ir atšķirīga – tur īres tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc valsts atbalsts jaunu projektu īstenošanā ir pamatots un nepieciešams. Vienlaikus ir kritiski svarīgi izvērtēt programmu ilgtspēju, nosacījumu samērību un iespējamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem ilgtermiņā. Ja īstenošanas modelis ir pārāk sarežģīts vai finansiāli neelastīgs, pastāv risks, ka izmaksu segšana ilgtermiņā gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem. 

Efektīvāks un ilgtspējīgāks risinājums būtu ciešāka sadarbība ar privātajiem attīstītājiem, integrējot īres dzīvokļus jau esošajos vai topošajos projektos. Tas ļautu elastīgāk un ekonomiskāk reaģēt uz pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot optimālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu. 

Latvijas mājokļu cenas vēl joprojām ir 30–40 % zemākas nekā Lietuvā vai Igaunijā, un, ja ekonomiskā vide būs stabila, mēs redzēsim loģisku cenu tuvināšanos Baltijas līmenim. Tas nebūs lēciens, bet prognozējams attīstības virziens, kas atbilst arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ienākumu līmenim. 

Kā vienu no izaicinājumiem varu minēt būvniecības izmaksas un plānošanas birokrātiju. Sarežģītā un laikietilpīgā saskaņošanas kārtība joprojām kavē gan lielus, gan vidēja apmēra projektus, sadārdzina attīstību un attur investorus no ieguldīšanas Latvijas tirgū. Lai attīstītu ne tikai projektus, bet arī vidi, kur cilvēki vēlas dzīvot, nepieciešams kvalitatīvs dialogs starp nozari, valsti un pašvaldībām. 

Ņemot vērā, ka šogad nekustamo īpašumu nozarei izdevās izrauties no iepriekšējos gados nestās stagnācijas, kopumā uz 2026. gadu raugos optimistiski. “YIT LATVIJA” galvenie mērķi arī nākamajā gadā ir attīstīt projektus ar augstu pievienoto vērtību, stiprināt pozīcijas reģionos un turpināt iestāties par nozares sakārtošanu, tajā skaitā līdzdarboties jautājumos par Rīgas apkaimju veiksmīgu nākotnes attīstību. Turpināsim darbu arī pie mūsu līdz šim vērienīgākā projekta – “Rubīns” Zolitūdē, kas būs ne tikai augstākā dzīvojamā ēka, ko esam būvējuši, bet arī spilgts piemērs mūsu pārliecībai par šīs apkaimes potenciālu kā mūsdienīgai un ērtai dzīvesvietai, jo līdz šim Zolitūdē jaunu mājokļu piedāvājums ir trūcis. 

2026. gadā plānojam aktīvi turpināt darbu pie tādiem jau uzsāktiem projektiem kā “Silvas nami” Purvciemā un “Mārpagalmi” Āgenskalnā,tāpatesam iecerējuši arī jaunu projektu būvniecības pieteikumu, tādējādi sekmējot moderna, kvalitatīva un pārdomāta dzīvojamā fonda attīstību Latvijā. 

Par YIT
Mēs veidojam un attīstām ilgtspējīgu dzīves vidi – funkcionālas un mūsdienīgas mājas, sabiedriskās ēkas un komercbūves, kas atbilst nākotnes prasībām, kā arī infrastruktūru, kas veicina zaļo pāreju. Tāpat attīstām rūpniecības, ražošanas un enerģētikas objektus, lai atbalstītu mūsu klientu darbību. YIT vīzija ir būt par pieredzējušu un uzticamu partneri ilgtspējīgu mājokļu, telpu un pilsētu attīstībā, radot labākus dzīves apstākļus. Mūsu komandā darbojas aptuveni 4100 profesionāļu, un mūsu apgrozījums 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro. YIT Corporation akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā.