Ilgtspējīga vēja un ūdens enerģija

Augoša atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana enerģijas ražošanā ir tendence, kas attīstās visā pasaulē. Es valstīs šo tendenci būtiski ietekmē ES mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu tās dalībvalstīs.

Ziemeļvalstis ir atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas līderes. 2018. gadā 47 procenti no Somijas kopējās saražotās enerģijas tika ražota no atjaunojamiem resursiem, bet atlikušie 53 procenti - no neatjaunojamiem resursiem. Ūdens enerģija un biomasa bija lielākie atjaunojamās enerģijas avoti, katrs veidojot 19 procentus saražotā enerģijas daudzuma. Vēja enerģija veidoja 9 procentus.
Somijas valdība ir izvirzījusi mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas līmeni, pārsniedzot 50 procentu robežu līdz 2020. gadam. Lai gan vēja enerģijas proporcija Somijā joprojām ir neliela, pēdējos gados novērojams būtisks pieaugums.

“YIT ir darbojies kā pamata inženierijas darbuzņēmējs jau aptuveni 100 vēja elektrostaciju projektos visā Somijā. Uzņēmums ir strādājis pie vēja turbīnu betona pamatu izveides gan uz zemes pamata, gan enkurojot pamatus tieši pamatiežu slānī,” norāda Mika Virtanens (Mika Virtanen), YIT Rūpniecības, enerģētikas un ūdensapgādes viceprezidents.

Vēja enerģija - stratēģiski nozīmīga un rentabla uzņēmējdarbība

Papildus būvniecībai, YIT aktīvi un neatkarīgi projektē vēja enerģijas projektus Somijā.  2012. gadā YIT sāka attīstīt vēja enerģijas projektus, kas ietvēra vēja parku izveides plānus visā Somijā. Tolaik enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem veicināja regulētie tarifi. Praksē tas nozīmēja, ka vēja enerģijas ražotāji saņēma subsīdijas par pārdoto elektroenerģiju atbilstoši tirgus cenas un garantētās cenas starpībai. Vēja enerģijas tarifu sistēmas darbība tika apturēta 2017. gada novembrī.

“Pirms septiņiem gadiem projektu pamatā bija regulētie tarifi. Vēja enerģija pati par sevi tolaik vēl nebija rentabla tirgus izpratnē. Šobrīd vēja elektrostaciju būve ir ekonomiski pamatota. Projektus ir iespējams pabeigt bez subsīdijām un ir uzsākta arī jaunu projektu īstenošana,” skaidro Virtanens.

“Tehnoloģiskais progress un lielākas turbīnas nozīmē, ka vēja parki ir daudz ražīgāki un tādējādi arī daudz rentablāki,” viņš piebilst.

Mia Ranta-aho (Mia Ranta-aho), Korporatīvās atbildības vadītāja, norāda, ka atjaunojamās enerģijas plānošanas un būvniecības projekti ļauj YIT palīdzēt pašvaldībām un citiem klientiem sasniegt oglekļa neitralitātes mērķus.

“Mūsu Zaļās izaugsmes attīstības programmas mērķis ir izmantot ne-cikliskas uzņēmējdarbības aktivitātes, kas atbilst apļveida ekonomikas principam, lai panāku izaugsmi, un atjaunojamās enerģijas ražošana lieliski atbilst šādam raksturojumam,” norāda Rantaho.

Zviedrija plāno pāriet uz 100% atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu

Zviedrija plāno pilnībā pārtraukt neatjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz 2040. gadam. Šobrīd 47 procenti Zviedrijā saražotās elektroenerģijas tiek iegūti no hidroenerģijas, 35 procenti no kodolenerģijas, 10 procenti no vēja enerģijas, 6 procenti no biomasas un 2 procenti no atkritumiem.

YIT Zviedrijā īsteno gan hidroenerģijas, gan vēja enerģijas projektus. Liela daļa Zviedrijas hidroenerģijas infrastruktūras ir būvēta 1960. un 1970. gados, kas nozīmē, ka šobrīd ļoti nepieciešams veikt apkopes un remonta darbus. YIT ir liela pieredze hidroelektrostaciju modernizācijas projektu īstenošanā un šobrīd viens šāds projekts tiek veikts Fortum Krangedes (Krångede) stacijā.

“Modernizācijas projektu ietvaros elektrostacijās tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, kas palielina to enerģijas ražošanas jaudu un padara hidroenerģiju rentablāku investoriem,” norāda Lars Stendiuss, Vecākais viceprezidents, kurš atbild par Infrastruktūras projektu segmentu uzņēmuma Zviedrijas divīzijā.

Centieni modernizēt hidroenerģijas infrastruktūru sakrīt ar mēģinājumiem palielināt vēja enerģijas daļu un samazināt kodolenerģijas daļu. 2016. gadā pieauga elektroenerģijas cenas un attiecīgi palielinājās interese par vēja enerģiju. Šobrīd Zviedrijā tiek īstenoti vairāki vēja enerģijas projekti, kas atrodas to sākumposmā, un YIT plāno tajos piedalīties.

“Mums piemīt šiem projektiem nepieciešamā kompetence un vajadzīgie rīki, lai palīdzētu Zviedrijai attīstīties un pāriet uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu,” piebilst Stendiuss.

Norvēģija, upju zeme, pauž pārliecību par hidroenerģijas un vēja enerģijas nākotni

Atšķirībā no Somijas un Zviedrijas, Norvēģijā nekad netika izbūvētas atomelektrostacijas. 2017. gadā 94 procenti Norvēģijas elektroenerģijas tika saražoti, izmantojot hidroenerģiju, 4 procenti tika iegūti no vēja enerģijas un tikai 2 procenti no citiem enerģijas avotiem. Somijas reljefs ir salīdzinoši līdzens, bet Norvēģijas kalni rada spēcīgas ūdens plūsmas, kas ļauj iegūt milzīgu daudzumu enerģijas.

Šobrīd YIT īsteno divus hidroenerģijas projektus Norvēģijas rietumos, pie Likilsvanetas (Løkjelsvatnet) ezera un Jilstras (Jølstra) upes.
Kā norāda Norvēģijas divīzijas Infrastruktūras projektu segmenta vadītājs Stīns Andreasens (Stian Andreassen), YIT piemīt nepieciešamā kompetence trīs svarīgās jomās: tuneļu izbūvē, betona konstrukciju būvniecībā un projektu vadībā.

“Mēs būvējam betona tuneļu konstrukcijas kalnu iekšienē un aizsprostu zonās, kur uzkrājas plūstošais ūdens. Tuneļa galā atrodas hidroelektrostacija, kas iegūst enerģiju no tekošā ūdens,” skaidro Andreasens.

Papildus hidroenerģijai, vēja energoietilpības palielināšana ir bijis būtisks diskusiju temats Norvēģijā. Kopumā valstī identificētas 13 vietas, kas varētu kalpot kā potenciālas vēja enerģijas būvju zonas. Andreasens norāda, ka YIT ne tikai spēj izmantot tā kompetencei hidroenerģijas jomā, bet uzņēmums meklē iespējas izmantot citas kompetences vēja enerģijas būvju celtniecībā.

“Šīs teritorijas nav iespējams sasniegt pa esošajiem ceļiem. Pirms varam sākt būvēt vēja parkus, vispirms nepieciešami ceļi un atbilstoši vēja turbīnu pamati,” viņš skaidro.

YIT mērķis ir paplašināt savas zināšanas ārpus pašreizējo projektu robežām citās uzņēmuma darbības valstīs, lai palīdzētu to valdībām centienos palielināt elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamiem resursiem.
“Mēs esam gandarīti, ka spējam identificēt un palielināt savu uzņēmējdarbības kompetenci, veicinot ilgtspējīgu attīstību. Mēs vēlamies veicināt pāreju uz oglekļa-neitrālu apļveida ekonomiku Eiropas līmenī,” norāda Mia Ranta-aho.

Pasaules vēja diena tiek atzīmēta 2019. gada 15. jūnijā.