• LV Articles
  • Bloga ieraksts
  • 13.12.2021
  • 993 skatījumi

Joulu jeb Ziemassvētki somu valodā

Ar Ziemassvētkiem ir saistītas daudzas unikālas paražas. Katrai pasaules valstij ir savi rituāli un paražas. Iepazīstinām ar somu Ziemassvētku tradīcijām.

Ziemassvētku vakara paražas

Tradicionālie Ziemassvētki Somijā sākas 21. decembrī, Tuomas dienā un beidzas divpadsmitajā naktī, kas 6. janvārī vai Sv. Knuta dienā - 13. janvārī. Somiem nozīmīgākā svētku diena ir 24. decembris, t.i. Jouluaatto, un tā svinības sākas pusdienlaikā – pēc tradīcijas ar pirts apmeklējumu. Tas ļauj pareizi sagatavoties un attīrīties gan fiziski, gan garīgi gaidāmajiem Saulgriežiem. Folklora vēsta, ka pēc saulrieta nevienam nevajadzētu būt pirtī, lai atstātu vietu näkymätön väki – mirušo gariem. Turklāt somi šajā vakarā apmeklē savu tuvinieku kapus, lai iedegtu sveces un pieminētu tos. Joulusaunas - Ziemassvētku vakara "saunas" laikā Somijas iedzīvotāji dzer glögi - dzērienu no sarkanvīna vai sulas ar garšvielām, rozīnēm un mandelēm vai jouluolut, kas ir Ziemassvētku tumšais alus ar tikpat raksturīgu garšu. Pirtī jāuzvedas klusu, jo skaļa uzvedība pirtī var radīt lāstus vai nelaimes nākamajam gadam.

Tradicionālie ēdieni

Somijā tāpat kā citās valstīs, ir savi tradicionālie Ziemassvētku vakara ēdieni. Uz galda ir atrodams cepts šķiņķis ar sinepēm un rīvmaizi, marinēta siļķe, jēls lasis pasniegts ar sāli, ikriem vai buljonu, tāpat atradīsiet siļķu salātus ar bietēm, krējumu un garšvielām. Saldumam somi pasniedz riisipuuro  - rīsu putru ar plūmju ķīseli, piparkūkas un joulutortt smalkmaizītes (kārtainā mīkla ar žāvētu plūmju ievārījuma pildījumu). Saskaņā ar tradīciju, vienā no riisipuuro bļodām tiek iemesta mandele, un tas, kurš to atradīs, būs laimīgs nākamajā gadā. Turklāt Somijā Ziemassvētku laikā veikalos tiek pārdoti īpaši Ziemassvētku dzērieni, kas citā laikā nemaz nav pieejami.

Dekori? No dabas!

Gatavošanās Ziemassvētkiem, tostarp eglīšu rotāšana un māju rotāšana, sākas Somijā 13. decembrī – Sv. Lūcijas dienā. Somijā eglītes ir dabiski un pieticīgi dekorētas. Ļoti bieži uz tiem tiek piekārta virtene ar maziem Somijas karodziņiem, kā arī āboli. Somiem svarīga arī logu dekorēšana, jo viņi uzskata, ka pa tiem ienāk rūķi, un lēmumu par to, kurš ir pelnījis veiksmi un likteni nākamajā gadā, pieņem viņi paši, vadoties pēc dekora. Tradicionālie Ziemassvētku rotājumi ietver ar rokām darinātus rotājumus no dabīgiem materiāliem. Mājas ir izrotātas ar vainagiem un rotaļlietām no koka, salmiem vai vilnas. Krāsaini plastmasas aksesuāri un mirgojošas krāsainas gaismas ir retums, jo somi visbiežāk izvairās no samākslotības un pārspīlējumiem.

Onkos täällä kilttejä lapsia?

Vai te ir kādi bērni, kas labi uzvedušies? - tie ir somu Sv. Nikolasa, pareizāk sakot Joulupukki, slavenie vārdi, kurš parasti klātienē bērnus apmeklē Joulu priekšvakarā, t.i., 24. decembrī. Lapu Rovaniemi netālu no ziemeļu polārā loka ir viņa dzimtā pilsēta, un mēs visu gadu varam ciemā satikt pašu Ziemassvētku vecīti un palīgus.
Starp citu somu tradīcija vēsta, ka Sv. Nikolass tiek asociēts ar t.s "Ražas āzi", jo sarkanā kostīma vietā, viņš mēdza ģērbties kazādas kažokā, un salmu kaza, saukta par olkipukki, joprojām ir tradicionāls Ziemassvētku rotājums līdz mūsdienām.

Kā Sv. Nikolass nokļuva Somijā? 1927. gadā Somijas radiostacija Markus Rautio radīja leģendu par Korvatunturi kalnu. Pēc nostāstiem šis kalns ir tā "auss", kas uzklausa bērnu vēlmes. Līdz Otrā pasaules kara sākumam, katru gadu ap Ziemassvētkiem uz vietējo pastu nonāca tūkstošiem vēstuļu no visas pasaules, kurās bērni rakstīja, ko vēlētos saņemt dāvanās. 1939. gadā Somija zaudēja daļu savas teritorijas un Korvatunturi kalns nokļuva kādreizējā PSRS pierobežā. Pēc tam somi nolēma pārcelt Joulupukki galveno mītni uz Rovaniemi. Neskatoties uz to, dažas vēstules joprojām tiek sūtītas uz "veco adresi" ar pasta indeksu FIN-99999.

Saistītie raksti:

Dažādo Ziemassvētku svinības
Atklāj svētkus savās mājās